Pamatojoties uz OrganicTargets4EU projektā veikto pētījumu, šajā rakstā apkopots zināšanu un inovāciju sistēmu novērtējums bioloģiskajā lauksaimniecībā, akvakultūrā un vērtību ķēdes dalībniekiem. Piekļuve informācijai, proaktīva zināšanu apmaiņa un pastāvīga zināšanu atjaunināšana ir būtiskas visās sociālekonomiskajās sistēmās. Mūsdienu pārtikas ražošanas un pieaugošo vides problēmu kontekstā ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu labi izveidots zinātnes, prakses un politikas dialogs, kas pazīstams kā lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēma (AKIS). Labi funkcionējoša AKIS ir patiešām izšķiroša, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vērienīgos mērķus, kas izklāstīti ES stratēģijā "No saimniecības līdz galdam" (F2F) un bioloģiskās daudzveidības stratēģijā Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Stratēģiju mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 25 % ES lauksaimniecības zemes tiktu izmantota bioloģiskajai lauksaimniecībai, un ievērojami palielināt bioloģisko akvakultūru (bioloģiskās F2F mērķi). Ekoloģiskās lauksaimniecības īpatsvara palielināšana līdz 25 % ir svarīgs mērķis, lai uzlabotu lauksaimniecības un pārtikas nozares ilgtspēju Eiropā. Tas nozīmētu tikai dažu gadu laikā trīskāršot pašreizējo bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru ES. ES dalībvalstu jaunajos KLP stratēģiskajos plānos 2021.-2027. gadam bieži tiek atspoguļota AKIS īpašā nozīme bioloģiskās lauksaimniecības F2F mērķu sasniegšanā. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā šos mērķus sasniegt un kāds būs konkrētais īstenošanas ceļš. Eiropas Apvārsnis projektā OrganicTargets4EU analizēts pašreizējais stāvoklis AKIS bioloģiskās lauksaimniecības jomā astoņās mērķa valstīs (Austrijā, Dānijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Ungārijā, Rumānijā un Grieķijā). Pamatojoties uz galveno bloķējošo faktoru noteikšanu, analīzē ir uzsvērti katrai valstij un nozarei specifiski pasākumi bioloģiskās lauksaimniecības AKIS attīstībai, kas nepieciešami, lai atbalstītu un palielinātu bioloģisko lauksaimniecību, akvakultūru, kā arī pārstrādi un mazumtirdzniecību.
Skaidra pašreizējās situācijas aina kā pamats bioloģiskās lauksaimniecības AKIS uzlabošanai.
OrganicTargets4EU analizē zināšanu un inovāciju sistēmas, izmantojot ekspertu intervijas, tiešsaistes aptaujas un AKIS ieinteresēto personu kartēšanu 8 mērķa valstīs. Novērtējums aptver AKIS organizatoriskās iezīmes katrā valstī, koncentrējoties uz politikas fonu, konsultāciju pakalpojumiem, izglītību, kā arī pētniecību un inovācijām. Pamatojoties uz konstatētajiem ierobežojumiem un iespējām, ir izstrādāti ieteikumi turpmākai AKIS attīstībai bioloģiskās lauksaimniecības jomā. Attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem ziņojumā analizēts atbalsts, ko viņi saņem, kā arī vajadzīgās zināšanas un informācija.
Galvenie šķēršļi ir institucionalizēta finansējuma trūkums un zināšanu nodošanas, apmaiņas un izglītības trūkums.
Pašreizējais stāvoklis bioloģiskajā lauksaimniecībā liecina, ka bioloģiskās lauksaimniecības AKIS pašreizējais stāvoklis liecina par dažādiem attīstības līmeņiem mērķa valstīs. Valstīs ar lielākām bioloģiskās lauksaimniecības nozarēm ir lielāks valsts politikas atbalsts un sadarbība labi izveidotos dalībnieku tīklos. Tomēr labi funkcionējoša bioloģiskās lauksaimniecības AKIS ir atkarīga no tradicionālās lauksaimniecības AKIS dalībniekiem un to vēlmes atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību. ES programmām, piemēram, EIP-AGRI, ir izšķiroša nozīme AKIS attīstībā, jo īpaši valstīs ar ierobežotām valsts iniciatīvām. Valstīs, kurās bioloģiskās lauksaimniecības AKIS ir mazāk attīstīta, AKIS funkcijas bieži vien pārņem privātie tirgus dalībnieki. Kopumā vietējie sakari un tīkli ir svarīgi zināšanu centri, bet tie arī kompensē bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu trūkumus AKIS. Bioloģiskās lauksaimniecības AKIS raksturīgs institucionalizēta finansējuma trūkums, zināšanu nodošanas un apmaiņas trūkums, kā arī institucionalizētu izglītības programmu lauksaimniekiem un konsultantiem, kas būtu vērstas uz bioloģisko lauksaimniecību, trūkums. Tēmas par bioloģisko lauksaimniecību AKIS galvenokārt ir saistītas ar ražošanas un tehniskajiem jautājumiem, kas aptver tikai vienu daļu no bioloģisko zināšanu sistēmas mācību spektra. Bioloģiskās akvakultūras jomā analīze atklāj nelielu, tomēr specializētu nozari ar daļēji funkcionējošiem tīkliem. Neraugoties uz aktieru ciešo sadarbību, bioloģiskās akvakultūras zināšanu un inovāciju sistēma (AKIS) vēl nav pietiekami izveidota, lai sniegtu lauksaimniekiem pienācīgu atbalstu. Galvenie šķēršļi ir politisko stratēģiju trūkums AKIS atbalstam un konkrētu mērķu trūkums ES stratēģijās, lai atbalstītu nozares izaugsmi. Bioloģiskās pārstrādes un mazumtirdzniecības AKIS novērtējums atklāj atšķirības atbalsta struktūrās. Dažās valstīs ir labi izveidotas sistēmas, kurās sadarbojas galvenie dalībnieki, lai gan prioritāte arī turpmāk būtu jāpiešķir uz praksi orientētai pētniecībai, izglītībai un apmācībai. Turpretī valstis ar mazāk izveidotām atbalsta sistēmām paļaujas uz ierobežotu dalībnieku skaitu, un tām raksturīga zema zināšanu un informācijas, apmācības un izglītības pieejamība un piekļuve tām. Kopumā AKIS bioloģiskās pārstrādes un mazumtirdzniecības jomā problēmas rada pieejamo zināšanu un attiecīgo zināšanu starpnieku pārskata trūkums, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības satura trūkums konsultāciju pakalpojumu, izglītības un apmācības jomā.
Visaptveroša politikas sistēma, mērķtiecīgs finansējums un spēju veidošana visā vērtību ķēdē ir galvenie priekšnosacījumi, lai veicinātu AKIS bioloģiskajā lauksaimniecībā un ražošanā.
Bioloģiskajai lauksaimniecībai ir būtiski veicināt saskaņotu politikas sistēmu valsts līmenī, kas nodrošina atbalstu un institucionalizētu finansējumu kopīgai bioloģiskās lauksaimniecības AKIS. Šai politikas sistēmai būtu jānosaka par prioritāti pētniecības iespējas un jāveicina zināšanu apmaiņa pārtikas piegādes ķēdē. Turklāt stratēģiska uzmanība jāpievērš arī bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības ilgtermiņa redzējumam un visaptverošu bioloģiskās lauksaimniecības mācību programmu iekļaušana izglītības un apmācības programmās. Kopumā, lai turpinātu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, ir nepieciešama pastiprināta apmaiņa un sadarbība starp neatkarīgiem pētniekiem, konsultantiem un lauksaimniekiem, kurā, izmantojot līdzdalības pieeju, tiek attīstītas un apmainītas uz praksi orientētas zināšanas. Attiecībā uz bioloģisko akvakultūru ir nepieciešams institucionāls darbības uzsākšanas mehānisms, ko atbalsta skaidrs nozares redzējums, kurā iesaistīti visi vērtību ķēdes dalībnieki un kas kalpo par pamatu nozares stratēģijām, rīcības plāniem un finansējuma sistēmām. Tirgus attīstībai ir nepieciešams integrēt bioloģisko akvakultūru konsultāciju sistēmās un izglītībā, kā arī īstenot uz patērētājiem orientētu komunikācijas stratēģiju. Attiecībā uz bioloģisko pārstrādi un mazumtirdzniecību ir nepieciešams neatkarīgs, kvalificēts un finansiāli pieejams konsultatīvais atbalsts, lai sekmīgi attīstītu bioloģisko produktu tirgu. Tas ietver piekļuvi esošajām zināšanām, valsts politikas iestāžu iesaisti un ciešāku sadarbību starp galvenajām organizācijām un dalībniekiem. Būtisks ir arī īpašs atbalsts inovācijām, kā arī integrētas bioloģiskās lauksaimniecības mācību programmas pārstrādātāju, mazumtirgotāju un patērētāju izglītībā - jo īpaši valstīs ar mazāk izveidotām atbalsta sistēmām.
Secinājumi
ES ir formulējusi skaidru mērķi veicināt bioloģiskās lauksaimniecības nozari un tās sabiedriskos, ekonomiskos un vides ieguvumus. Bioloģiskā lauksaimniecība ir zināšanu ietilpīga lauksaimniecības sistēma. Tāpēc sadarbības AKIS izveide un veicināšana ir būtiska, lai atbalstītu lauksaimniekus, konsultantus un zinātniekus bioloģiskajā lauksaimniecībā, akvakultūrā un vērtību ķēdē. Analīze liecina, ka, lai turpinātu bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstību, ir vajadzīgi spēcīgāki politiskie un institucionālie centieni, lai izveidotu stabilu un ilgtspējīgu bioloģiskās lauksaimniecības zināšanu sistēmu starp bioloģiskās lauksaimniecības dalībniekiem.
Papildu informācija
Lejupielādes